Zenta Vigule

Meistars dara pasauli par meistardarbu,
savu pasauli nosaucot par gleznu,
bez lieka traipa,
bez švīku un laikmeta skarām.
Pāri upei tas steidzās, ne tai garām,
lai linu seģenē satītu saules elpu,
piepildot pasauli, visuma telpu
ar siltuma dvašu , dziesmu
un svētdienas pienbalto mieru.
/Dace Sadaka/

   Esmu garu mūžu nodzīvojusi. Šogad atskatījos uz saviem 85 gadiem.Savu Pērkones tērpu esmu darinājusi pamazām no septiņdesmito gadu sākumā . Esmu daiļamata meistare. Lai saņemtu šo goda nosaukumu esmu piedalījusies piecās lielās izstādēs - trijās Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā. Esmu pateicīga mūžībā aizgājušai pazīstamai audējai Ilzei Kaminskai ,kura savulaik eksponējusi pašas darināto Skrundas tautastērpu, Lielvārdes jostu un daudzus citus skaistus darbus un kura bijusi ne vienam vien iedvesmotāja un skolotāja lietišķās mākslas nozarē.
   Savā Pērkones tautas tērpā piedalos kristību un kāzu godos, dziedu mūsu tautas dziesmas ,jau vairākus desmit gadus esmu folkloras kopas “Saknes “ dalībniece.
   Ar saviem darbiņiem joprojām piedalos lielākās un mazākās izstādēs, piedalos arī meistaru dienās.
Es ļoti lepojos ar savu Pērkones tautas tērpu.


Zenta Vigule.Liepāja