Zane Grava

Mal, mal, maldama
dzirnavās, trīs riekstus, trīs graudus,
trīs pavedienus.
To visu pa trim-
caur gaismiņu, caur tumsiņu,
pa naksniņu uz dieniņu
auzdama noaudu,
šūdama diedzu,
auduma rakstus griezu un
dziesmas pīnē pinu
par Zemgali, Zemgalīti,
lietu un krusu,
lai mūžīgi saule pār to nenozustu.

/Dace Sadaka/

   Tas laiks, kad eksāmeni aiz muguras un nav vairs jāprāto, kur tālāk mācīsies (9.klase pabeigta), kad vasara sākusies, bet nav īsti ar ko pa lauku dauzīties, jo īsti vairs nezini vai dauzīties vispār vairs drīkst, kad saproti, ka vienkārši gaidīt labākus laikus dzīvoklī nav prāta prāta darbs, nāk vecās mammas piedāvajums mācīties aust. Braukāju sākumā uz Ozolnieku kultūras namu, mācījos pamatus, un lai gan man sākumā aušana asociējās ar rāpošanu zem stellēm, es beidzot tiku arī pie aušanas.  

   Tā man tapa Zemgales tautastērpa brunči. Kas ilgi top, labi top. Audums gatavs, jānes šūt. Vēlāk, kad dziedāju korī Zemgale, zināju, ka gribu arī savu kreklu un vesti. Arī tie tika šuvējas darināti. Vecā mamma bija arī saktiņas sadāvinājusi. Vēlēk pati liku arī dzintara krelles, lai zemgaliete manā izpildījumā tāda bagātāka izskatītos.

Zane Grava,Jelgava