Zaiga Pūce

Līgo saule trejus vējus,
gredzenā sasiedama,
Līgo saule trejas dziesmas,
jostu raktā iepīdama.

Līgo saule, Līgo Māra 
jāņuguņu sakuros,
pilnu lauku piebārstot
trejdeviņi lapiņām.

Pa vienam , ne pa trim,
pļavā auga gaiļbiksīši,
sauli cieši glabādami
katrā ziedu kausiņā.

Pa vienam gabalam tautastērpu pielocīju,
lai es pati, 
lai mans vīrs 
godu godus nogodāja.

/Dace Sadaka/

Mans tautastērpa stāsts sākās ar Jāņiem. Man bieži šķita, ka Jāņu svinēšanai ir jābūt kam labākam par kopā savākšanos, gaļas pacepšanu un pasēdēšanu pie ugunskura, kā tas diezgan bieži bija. Kādā reizē tiku uzaicināta uz Jāņu svinēšanu tautiskā stilā. Atceros cik toreiz biju priecīga par šādu iespēju, bet tas, protams, bija arī piņķerīgi - atrast tautastērpu Jāņos sev un vīram, kur tādu meklēt, kā ar tādu svinēt? Beigu beigās tērpi tika atrasti un šīs Jāņu svinības izvērtās par labākajā Jāņu svinībām kādas man līdz šim ir bijušas. Turklāt izrādījās, ka tautastērps ir ne tikai skaists atribūts svinībām, bet arī patiešām ērts. Siltie svārki pasargāja gan no salšanas naktī, gan odu kodieniem. Tā nu tika nolemts, ka man ir nepieciešams pašai savs tautastērps. Tā kā esmu dzimusi Bauskā, tad atradu tērpu,kas nāk no Bauskas novada un kura krāsu palete kā reiz man labi piestāvēja. Sāku ar svārku šūšanu, tad blūze un ņieburs un nobeigumā kurpes, josta un aube. Tā sajūta, kad pa vienai detaļai ir jāizvēlas savs tērps ir neaprakstāmi patīkama. Šķiet, ka visam ir jāpievērš dubulta uzmanība, jo Tu taču darini kaut ko tādu, kas kalpos visai dzīvei. Tā nu man ir pašai savs tautastērps ar kuru lepojos un izbaudu katru reizi, kad ir iespēja to uzvilkt.

Zaiga Pūce,Rīga