Mirdza Blūma
Liec, mana Zeme, pļavām dzīvām tapt
un upēm plūst uz jūru!
Liec, Mana Zeme, dziesmai celt un vēja dūdām skanēt.!
Manas rokas ir pērļu tītavas,
mani soļi ir cekulu irbītes
smalkie raksti smiltājā.
Pirksti meklē linu diegu šķiedras
un lūko pēc uguns lāpas.
Manas acis darba bijās vien mazliet,
rokas nē, rokas nē,
Rokas dejo tik viegli pār stellu pārmijām,
kopā ar diegiem un aitvilnu dzijām,
sapņiem un rozā kaķpēdiņam,
ceļā uz jūru.
/Dace Sadaka/
Dzimusi Bauskas rajona Vecsaules pagastā pirms 90 gadiem.Mīlestība uz skaisto mantota no vecākiem-tēvs bijis ļoti muzikāls,pirmā pasaules kara laikā pat armijas muzikants bijis.Māte liela rokdarbniece-audēja-un jau no mazotnes mazo Mirdzu mācījusi aust.
Mācoties Bauskas vidusskolā ,apmeklējusi arī aušanas pulciņu un noaudusi sev zili rūtotus Zemgales brunčus,kurus kara laikā kaut kur noslēpusi,bet nav izdevies tos atkal atgūt-kāds pirms tam tos atradis un paņēmis.Saglabājusies tikai divvirziena izvilkumā darinātā blūze.
Mirdza tā pa īstam aust iemācījusies vidusskolā.Bijis tā,ka tante apsolījusi Mirdzai noaust rūtotus tautas brunčus,bet tā kā stellēs jau bijuši pieci savādāki brunči,tad netikusi iekšā stellēs un bija jāgaida.Kad pienācis laiks aust Mirdzas brunčus,tantei neesot bijis vaļas,jo bij jābrauc naudu pelnīt,tirgojot puķes.Tā nu Mirdzai nekas cits neatlika,kā pašai sēsties stellēs un aust.
Aušanas mācību sākums arī bijis interesants-ārdījuši balti zilus cukura maisus un no tā materiāla arī auduši brunčus.Tā Mirdza iemācījusies aust ar velkamo ierīci.
Šie tautastērpa brunči Mirdzai tapuši īsi pirms Dziesmusvētku simtgades.Villaine austa no vecāku saimniecībā audzētu aitu vilnas.Arī blūze ,zeķes pašas darinātas un josta arī .Vispār Mirdza savā mūžā noaudusi vairāk par 100 dažādām jostām,kuras devušās arī tālu pasaulē-pat uz Ameriku un Jaunzēlandi.
Savā laikā Mirdzai bijušas piecas blūzes un brunči,tagad gan tikai divi tērpi vairs.
Mirdza piedalījusies visos Dziesmu svētkos kopš 1950.gada,tagad gan jau divus gadus nevienā kolektīvā nedzied.
No Mirdzas Blūmas stāstītā pierakstījusi Ilze Strēle,Jelgava.
