Maija Kulakova

un es iesmeju laikam,
kas grožus man sien,
kas lodā no ziedceru smilgām
līdz naksnīgām bezdelīgām,
aiz uguns ciedru smailēm un klusuma
skaļums kur lieks,
un lepni kur liepas smaržo pēc dārza,
bites tur san,
atbalsis skan un dejo laiks,
kas smejas, spriņģo
un lepnumā laimei ligzdu pin.

/Dace Sadaka/

   Ceļš uz tautastērpu aizsākās jau skolā, kad sāku apgūt aušanas prasmes. Pirmie Krustpils brunči tika noausti jau 1985.gadā.Izvēlējos sev darināt bagātīgo Krustpils tautastērpu, jo dzīvoju Līvānos. Vienu pēc otras darināju arī pārējās Krustpils tautastērpa detaļas-kreklu, jostu, villaini, zeķes , galvassegu. Tika pētīti un iepazīti dažādu novadu tautastērpi. Jo vairāk iepazinu, jo vairāk apbrīnoju muzeju krājumos atrodamos smalkos darbus, kuri tapuši pie skalu uguns. Nu jau ir noausti daudzi metri brunču audumu un neskaitāmas jostas.
   Ar lepnumu valkāju pašdarināto tautastērpu, kuru esmu izrādījusi Tautastērpu skatēs un guvusi atzinību.
Tautastērpu rakstos ieliktas daudzu paaudžu domas, gudrība, radošais potenciāls, prasme un pieredze. Savas uzkrātās zināšanas un prasmes nododu arī citiem, mācot un palīdzot radīt tautastērpus.
Maija Kulakova, Līvāni.