Lolita Strode

Mans spēka avots 
no vilnas krāsotiem dieggaliem šķeterēts.
Mans spēks avots 
no vilnas audekliem tapināts,
lina vadmalām šūdināts,
sīkziedu lavandām sapīts un kopā siets.
Tajā satiekas ausma un dienas riets,
darbā sūrstošie soļi
un dejā slīdošie oļi,
Viss tajā tiekas un balojas vējā -
gan gaisma, gan tumsa,
gan maigā liepu ziedu tēja.
/Dace Sadaka/

    Esmu latgaliete un esmu lepna par to. Šo lepnumu man dāvāja man vecmāmiņa. Kā daudzas citas Latvijas sievietes, arī es ilgu laiku biju sava tautastērpa gaidību laikā. Kad vēlme pārauga nepieciešamībā, es zināju, ka laiks klāt. 2012.gadā sāku pati meklēt savas dzimtās vietas Dekšāru pagasta apkārtnes sievas tautas tērpu. 2013.gada pavasarī devos pie latgaļu sievas Rīgā un kopīgi likām mana tautastērpa pamatus. Izdevās.                  Krekls, brunči, villaine, galvas auts, pārpieris – visi ir sapulcināti kopā no Dekšāru tuvākajām izzinātajām vietām (apt. 30 km rādiusā). 

    Sākām darināt. Jau pirmajā uzvilkšanā es elpoju kopā ar savu tautastērpu.2014.gada jūnijā uzvilku mugurā savu – latgaļu sievas – tautas tērpu. Augums iztaisnojās pats, galva pacēlās un acis staroja. Tādu iekšēju spēku es sajutu pirmo reizi. Ja trūkst spēka dienu ritumā, - uzvelku kaut uz brīdi, un “iztaisnojos”. Kādreiz to mantos mana meita .......

Lolita Strode, Beļava un Latgale