Elīna Rikarde

Pērkons kala trejas dienas
Zemei zelta atslēdziņu.
Sper, Pērkon, sargi Māru,
sargi Lību atslēdziņu.
Kalējam treji zirgi,
trejas meitas rotājamas.
Lūdz, kalēj, mīļu Māru
lai izauda upes malu,
lai izauda upes malu
meitiņām baloties,
meitiņām baloties,
zelta saktās rotāties.
Saule, saule, žāvē dienu,
žāvē zemes asariņas.
Lību zeme-spēka zeme,
Pērkonkaltu atslēdziņu.

/Dace Sadaka/

   Arheoloģiskais lībiešu tautas tērps 11.gs. No mazotnes dejoju latviešu tautas dejas un greznošanās tautas tērpos man ir pašsaprotama. Esmu dzimusi Rīgā, iespējams tādēļ izbaudu unikalitāti dažādu novadu tautas tērpos. Kopš bērnības mani interesē senas rotas, jo mana mamma, studiju laikā, 1969. gadā, piedalījās arheoloģiskos izrakumos Daugavas malā pie Ikšķiles. Šie izrakumi ir ar bagātīgu atradumu mūsu vēstures apzināšanā par lībiešu kultūru. Vairākus gadus es pētīju tautas tērpus dažādos gadsimtos un ik reizi ieraugot lībiešu tautas tērpu es sevī sajutu īpašas, spēcīgas sajūtas.

   Dažus gadus atpakaļ es uzzināju, ka mani senči, precīzāk, vecvectēvs ir bijis izteikts Lībietis, gara auguma, plecīgs vīrs. Tā bija mana izšķirošā zīme, izvēlēties aust man tik ļoti uzrunājošo tautas tērpu. Pēc pieejamo materiālu pētniecības ar Ventspils Amata mājas audēju palīdzību, aušana noslēdzās šī gada jūnijā. 11.gs. rotas vēlīgi aizdeva folkloriste-zāļu sieva Līga Reitere no personīgās kolekcijas, norādot, ka kakla riņķis un rokas spirāle ir oriģināli.

Elīna Rikarde,Ventspils