Daina Voitāne un Sintija Stepiņa
Es savai Latvijai kā meža vītenis
izvijies cauri,līdz pašai serdei.
Es savai Latvijai kā zila lenta
iesieta zaļo eglāju bizēs.
Es savai Latvijai kā salda maize
rudzu lauka rugājos.
Es - daļa vēja un smilšakmens klinšu spēka.
Es - daļa klusuma rītausmas zvaigznāja stūros,
seno piļu mūros kā zīme,
kas lūpām liek čukstēt,
sirdij kā laimes pulkstenim tikšķēt
un skaitīt gadu simtus kas kalnā,
virs kalna,
ar kāpnēm debesīs.
/Dace Sadaka/
Mazliet par mums Sintija Stepiņa un Daina Voitāne , par savu tautastērpu!
Redzēju jauko lapu par savu TAUTASTĒRPU, jau kādu laiku abas ar draudzeni par to domājām, pastāstīt vai nē, bet nu izlēmām.
Mēs esam ļoti lepnas par savu tērpu un ne tikai tērpu,bet gan par to ka esam Kurzemnieces ar savu raksturu. Mūsu tērpi mums ir nākuši sarežģīti, pamazām, meklējot un atrodot to īsto mums katrai atsevišķi. Sintija saka - savu tērpu gribētu atstāt mantojumā savai meitai.
Braucot uz citām valstīm tautas tērpā jūtos lepna , par savu piederību latviešu tautai.
Tā kā par manām saknēm īstu un patiesu ziņu nav, lai sākas ar mani ar Saldus novadu...nu lūk Sintijas teiktais!
Man ir pa visam citāds, es zinu savas saknes, esmu paaudzēm Kurzemniece-lepna ,nesatricināma, neizraujama no mūsu Latvijas, ar ciešu pārliecību par sevi,Latviju ,valodu un kultūru.
Jau vairākus gadus arī dziedam un piedalāmies folkloras pasākumos ar savu Druvas Zemturu folkloras kopu, esam izbraukājušas tuvas un tālas zemes, ar ļoti lielu prieku ciemojoties Sibīrijā pie mūsu jaukajiem tautiešiem, nesot mazliet mazliet saules un cerību par Latviju!Mēs pilnībā esam savu tatuastērpu pašas sarūpējušas no vīlītes,meklējot labāko savai sirdij un atradušas ,un līdz ar to pirmais pats nozīmīgākais gājums ar to bija Sibīrijā pie savējiem Latviešiem, dienu dienā,lepnas par to,ka esam Kurzemnieces - nesot mīlestību par zemi un tautu no kurienes nākam
Daina Voitāne un Sintija Stepiņa,Saldus
