Dace Krūmane

Aiz laika , kad uguns
bija vara saktas un tērauda laika zibšņi,
aiz laika, kad ūdens bij' mēle, ko aizslēgt ciet,
rati, kas dunēdami dejo,
kad saule lec un rietēdama dusēt iet.
Pūt' vējiņi!
Dzen laiviņu!
Kur' guntiņu!
Tiltu cel!
Aiz laika, pār upi, aiz vēja, pirms strauta
pa labi no zemes, kur virši zied,
kur priedes rudeņos elpo,
kur zemenes vasaru svin.
Pūt' vējiņi!
Dzen laiviņu!
Kur' guntiņu!
Tiltu cel!
/Dace Sadaka/

   Mans tautas tērps ir ļoti vērtīgs, to uzģērbjot ikreiz uzņemu sevī kaut ko senatnīgu un cēlu, tā tiek aktualizēta saite ar saviem senčiem. Uzģērbjot šo tautastērpu vienmēr jūtos vērtīgāka, skaistāka, dižāka un cēlāka.
   Šim tautas tērpam esmu ļoti pateicīga, jo tas pārvēta manu dzīvi par 360 grādiem. Darināju tautas tērpus un veidoju savu tautastērpu kolekciju, iegādājoties retus tautastērpus, lai izpētītu, mācītos. Jau 2013.gada vasarā, piedaloties Dziesmu un deju svētkos, manī uzjundīja latvieša lepnums. Mēs esam tik maza tauta visā plašajā pasaulē, bet ar tik stipru identitāti. Svētku laikā pievērsu vēl lielāku uzmanību mūsu tautas tērpiem, to krāsām, rakstiem, formām. Biju jau izgatavojusi vairākus tērpus un atskārtu, ka tautas tērpu darināšana var kļūt par patstāvīgu nodarbošanos. Uz to pamudināja mans Preiļu tautas tērps, kuru restaurēju, papildināju un nokomplēktēju un tas dzīvo otru dzīvi. Tā radās mans uzņēmums, zīmols MULINE. Kurš tagad ir gan hobijs, dzīves stils, aizraušanās, ienākums, prieks un laime, ka daru to kas man patīk. Un ja dzīvē, ko vēlies, bet tā no visas sirds, tas piepildās. Tam pierādījums ir mans tautas tērps – tas mani pamudināja, uzvelkot to sajutu, ka tas mani pieņem un dod man spēku, celdams pāri laikiem, ikdienai, rutīnai, problēmām un visām likstām. Tagad zinu, ko vēlos un darinu tautas tērpus. Tas ir darbs, kas nes gandarījumi un galvenais tikšanos ar interesantiem, inteleģentiem, vienādi domājošiem cilvekiem. Mani darinātie tautas tērpi ir gan Dānijā, Francijā, Amerikā, Norvēģijā, Anglijā, Vācijā un citur plašajā pasaulē, kur izkaisīta latviešu tauta. Tie ir cilvēki, kuri svešumā uztur latviešu garu un ir lepni par piederību Latvijai, un iznes to caur tautas tērpu. Esmu ieguvusi daudz draugu visā pasaulē, kā arī apguvusi daudz jauna un interesanta. Tās ir ne tikai amata prasmes, bet literatūra, vēstures liecības, atziņas, dzīves stāsti. Tas ir nebeidzams process, to var darīt vēl un vēl, tas aizrauj, māca, palīdz. Tas ir mans tautas tērps- paldies tam!
   Šo Preiļu novada tautas tērpu velku tikai īpašās reizēs, kā goda drānas. Līgo svētos velku citu tautas tērpu – košus Kārsavas brunčus, ņieburu un lina kreklu. Vēl man ir Raunas tautas tērps, tas ir ļoti vecs – gandrīz kā Latvija. Šo tērpu, kā muzeja eksponātu saudzīgi velku – lasot lekcijas un stāstot par tautas tērpu valkāšanas tradīcijām. Šogad uz baltā galdauta svētkiem darināju sev Rucavas tērpu. Kurzemes novada raksturīgais zelts, brogāts, samts un akmeņu mirdzums man likās piemērots 4.maijam.
   Aicinu katram padomāt – kamdēļ man ir nepieciešams mans tautastērps. Bet noteikti zinu, tas darīt Jūs laimīgu un iedrošinās uz lieliem darbiem! Lai Jums izdodās un valkājiet tautas tērpus, jo mums latviešiem taču tie ir tik skaisti un latviešiem ir daudz svētku, kur uzvilkt tautas tērpu -pavasara saulgrieži, vasaras saulgrieži, Līgo vakars, Jāņi, rudens saulgrieži, ziemas saulgrieži, Dziesmu un deju svētki, kāzas, kristības, vēl Jēkabi, Miķeļi, Mārtiņi utt.
   Visi šie notikumi ir piemēroti, lai uzvilktu savas tautas gadsimtos radīto tērpu un stiprinātu savas dzimtas saknes un savu valsti. Daudz laimes 100.dzimšanas dienā –LATVIJA.  
Dace Krūmane,Rīga