Baiba Zariņa

Jāņu nakti negulēju,
dziesmas tinu kamolā-
pa vienai skandināju,
pa vienai ritināju.

Saule savus zelta matus
priedājā žāvināja:
lec saulīte, dod gaismiņu,
netin dienu mākonī.

Putniem siltu debess ceļu,
cilvēkam valodiņu,
lai tas savus vieglus soļus 
liktenī dancināja.

/Dace Sadaka/

Tautastērps man ir mantojumā no vecmāmiņas. Tas tika šūts uz 1990.gada lielajiem Dziesmu svētkiem, tā laika Cēsu rajona, Zaubes pagasta jauktajam korim. Tā kā tajā laikā tautastērpus bija grūti iegūt, tad šis koris bija ļoti lepns, ka visiem dalībniekiem ir vienādi tērpi, un saņēma ļoti daudz labu vārdu. Manā īpašumā viņš nonāca pagājušā gadā, kad svinējām saulgriežu nakti. Jūtos ļoti lepna, ka varu saglabāt šo mantojumu un iespējams nodot to kādreiz tālāk. 
Baiba Zariņa,Sigulda-Rīga