Anda Cine

Zilzila upe,
sarkana guns.
Zilzili lieti,
iesārts debesu jums.
Pielijis mežs zilsārtu sapņu.
Kam lai es dziedu?
Kam lai es prasu?
Vēju,
ar zilsārtā vestē savītām rokām,
lūdzos es piekļauties savam bērnības kokam.

Liepu upe
pa straumei, pa straumei vien
aiznes manu vainadziņu-
līdz dzīvam avotam,
līdz meža ielokam.
Tur zilzila upe,
tur sarkana guns.
Tur zilzili lieti,
iesārts debesu jums.
/Dace Sadaka/

No bērnības ir atmiņā pāris fragmenti, kad matos sietas sarkanas bantes, bet kaut kā dejošanas prieks pazuda. Tautastērpu atkal uzvilku, kad iestājos studenšu korporācijā "Daugaviete", jo bija iespēja dejot P!K! un S!P!K! deju kopā Marmale, dejoju tur joprojām, kaut gan tagad ieturu nelielu pauzi traumas dēļ. Doma par tautastērpu kļuva aktuāla, kad tuvojās universitātes absolvēšanas laiks. Bija jāsāk domāt par svētku kārtu. Kad bija jāraksta maģistra darbs, es atradu jaunas nodarbes, ka tik nebūtu jāraksta. Tad arī izstudēju noteikumus par Latvijas Universitātes akadēmiskajiem tērpiem. Punktā 3.2. LU ir pieļaujami šādi akadēmiskie tērpi atbilstoši iegūtajai izglītības pakāpei – melns talārs ar zīda apkakli un melnu, četrstūrainu akadēmisko cepuri ar melnu cepures pušķi, bet punktā 3.5. rakstīts, ka ir pieļaujams zem akadēmiskā tērpa vilkt tautastērpu, garīdznieka amata tērpu, armijas vai policijas formas tērpu. Mana gada ģeologi tā arī talārus neuzvilka, jo neuzskatījām to par vajadzību. Absolvējām ar to, kas katram bija sirdij tuvāks. Mani puiši uzvalkos, bet es - Liepupes tautastērpā. Liepupes tautastērpu izvēlējos, jo mana mamma ir dzimusi un uzaugusi Liepupē. Man mantojumā nodotas manas vecāsmammas tērpa detaļas, kuras pati šuvusi. Zilas vestītes ar sarkanām “austiņam”, divu veidu brunči, kuru piederību vēl neesmu noskaidrojusi. No tām zilajām vestītēm man iepatikās zilā krāsa. Likās tikai loģiski izvēlēties Liepupes tautastērpu ar zilajiem brunčiem un jaku. Gribēju gan “sarkanās austiņas” no vecāsmammas vestes iešūt jaunajā tērpā, bet tas nebija iespējams. Tērps gan nav pilnībā pabeigts, jo trūkst vēl veste, kuru nēsā vasarā un matauklas. Varbūt kādreiz arī tikšu pie Limbažu tautastērpa, jo esmu dzimusi un augusi Limbažos.

Anda Cine,Limbaži