Par mums
Biedrības "Mans tautastērps" apkopotie materiāli ir aizsargāti ar autortiesībām. Tos pārpublicēt bez biedrības rakstiskas atļaujas, nav atļauts.
Biedrība "Mans tautastērps"
Biedrības mērķi:
*Stiprināt latvisko kultūrvidi kā sabiedrību saliedējošu pamatu un veicināt piederību latviskai identitātei vietējā, starpnovadu un starptautiskā līmenī;
Biedrības
uzdevumi:
*kopt
latviskās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas
vērtības ilgtermiņā;
*izstrādāt un realizēt projektus vietējā, starpnovadu un starptautiskā līmenī;
*organziēt un piedalīties semināros, kursos, apmācībās un citos pasākumos Latvijā un ārvalstīs, atbilstoši biedrības mērķiem;
*veikt
Statūtos noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanai un Biedrības uzturēšanai
nepieciešamo saimniecisko darbību, tai skaitā sagatavot un izdot dažādus
iespieddarbus.
Biedrības valde
ILZE STRĒLE
Es vienmēr esmu dziedājusi - gan tautasdziesmas, gan mīlestības dziesmas un šūpuļdziesmas. Šo mīlestību uz dziesmu man laikam Omīte ielika šūpulī, mani mazu šūpojot un vienlaicīgi vērpjot krāsainus dzīparus un dziedot. Tā es augu, dziedot un muzicējot. Ir izdziedāti daudzi dziesmu svētki gan uz Mežaparka lielās estrādes esot, gan citur pasaulē kopā ar tūkstošiem tādu pašu savu tautu, savas saknes un latvju tradīcijas mīlošiem cilvēkiem.... Arī rokdarbi man nav sveši - pa retam gan tamborēju, gan adu..
Ir 1990.gads, atmoda, dziesmu svētki,un mēs, Tautas kora "Zemgale" dziedātājas esam tērpušās jaunos kora brunčos un pašu darinātos, izšūtos kreklos.Tieši ar šo pašas izšūto kreklu sākas MANS tautastērpa stāsts. To pēcāk papildināja Ilgas Madres austie brunči un josta, "Austras rakstos" darinātais ņieburs un siltais lakats manās īpašajās krāsās. Un pavisam nesen pati darināju arī pastalas.
Arī fotografējusi esmu vienmēr - jau tai tālajā 1974.gadā, kad tētis pirmo reizi man iedeva savu fotoaparātu "Smena", pastāstīja kādi parametri jāliek un palaida tālā ceļojumā. Tā es sāku-pamazām mainījās fotoaparāti, mainījās filmiņas, līdz 2009.gadā savā īpašumā ieguvu pirmo nopietno digitālo spoguļkameru! ...un tad tikai sākās - sapratu, ka neko no tā nesaprotu un devos mācīties. Es vēl arvien tikai mācos fotografēt, bet ir prieks, ka varu darīt to, kas sirdij tuvs un iepriecināt daudzus ar sulrietā un saullēktā apstādinātiem mirkļiem, ar sajūtām, ko rada pirmie pavasara ziedi, vasaras smarža, rudens lapu virpulis un pirmās sniegpārsliņas ziemā.
Esmu ģimenes ārste, bet fotografēšana ir mans vaļasprieks. Visvairāk man patīk fotografēt dabu un cilvēkus un šajā grāmatā šīs divas man mīļās lietas iet roku rokā.
Evita Lisovska
Es pievirpuļoju biedrībai “Mans tautastērps” nemanāmi – sākumā kā kautrīgs un visai nezinošs modelis pirmajai tautastērpu grāmatai, bet ar lielu ieinteresētību izzināt un vēlmi papildināt savu tautastērpu. Tad pamazām dzīve piespēlēja dažādus pavērsienus – kur ir, tur rodas, un kur roc, tur atrodas – nu jau esmu vēl par diviem tautastērpiem bagātāka. Dzīves zīmēm ir jāklausa, un, ja par kaut ko mirdz acis, tajā virzienā arī ir jādodas. Tautastērpu cilts ar savu kultūras mantojuma bagātību nu ir manējā.
Bet man ir arī citas ciltis. Es esmu bagāts, jo man pieder viss, kas ar mani ir noticis (M.Čaklais). Ikdienas dzīvē audzinu trīs meitas, pētu un izzinu dzimtas koku – tā ir mana ģimenes un dzimtas cilts, kas dod spēku un sakņu sajūtu, tulkoju ziņas – tur profesionālā ģilde, izklaidējos ar rokdarbiem, māliem un kokli - un atkal katrai nodarbei sava cilts, savs domubiedru pulks, kurš ir tik ļoti svarīgs, jo katram kādā brīdī vajag atbalstu un iedvesmu un katrs kādā citā brīdī ir atbalsts un iedvesma citiem! Atpūšos dabā, vislabāk pie jūras vai mežā. Dzīvei ir tik interesantai. Jo īpaši, kad iemācās izbaudīt un novērtēt, ko tā sniedz, vismazākajos niekos un sīkumos!