Inta Elīna Sindija Kristers
Man ir tautastērps, kas gadu gaitā uzsūcis sevī milzum daudz melodiju. Mans tautastērps ir kā mūzikas un ceļojumu vācelīte…
Stokholmas latviešu korī katram dziedātājam ir savs tautastērps, man tāda nebija. Gadu gaitā izlīdzējos ar parastu piemērotu apģērbu.
Reiz pie manis pienāca Stokholmas draudzes mācītaja Ieva Graufelde un jautāja vai man ir vajadzīgs tautastērps. Protams, ka bija vajadzīgs! Tā es tiku pie vēstures piesātināta un gandrīz dziedoša tautastērpa, kurš savulaik bija piederējis Ileanai Pētersonei.
Mazliet par Ileanu Tepferi-Pētersoni
Dzimusi 1934. gadā, 23. novembrī Rīgā. Mirusi 2013. gadā, 23. jūnijā Stokholmā.
Tēvs - bij. Latvijas sūtnis Somijā, Jānis Tepfers. Dzimis Zemgalē, Lieliecavā 1898. gada 16. janvārī. Viņa vecākie brāļi: Herberts, vēlākais mag.oec., LKOK un Verners, vēlākais ģenerālis un Kara tiesas virsprokurors.
1940. gadā ar ģimeni (sievu Maiju un vienīgo bērnu, meitu Ileanu) atstāj sūtniecību Helsinkos, un apmetas uz dzīvi Stokholmā. J. Tepfers kopš 1950. gadu vidus ir Latvijas ārkārtējo pilnvaru nesēja sūtņa K. Zariņa pārstāvis Zviedrijā.
Māte - Maija Mercedise Pauluka, kuras tēvs Jānis Pauluks 1923.g. bijis ministru prezidents. (Pēc sūtņa Jāņa Tepfera teiktā, pareizi esot Pauluks nevis Pauļuks.)
Muzikālo izglītību guvusi Stokholmas mūzikas augstskolas operas klasē un debitējusi 1964. gadā Madalenas lomā operā "Rigoleto". No 1965.gada līdz 1988. gadam, kad viņa aiziet pensijā, viņa ir pastāvīgi angažēta kā soliste Stokholmas Karaliskā operā. Viņas repertuārā ir vesela rinda lielāku un mazāku lomu. Kopā ar Stokholmas operu viņa viesojusies Dānijā, Vācija un Anglijā, atsevišķi ari Norvēģijā, kā ari dziedājusi mecopartijas oratorijās un mesēs. Latviešu sabiedrībai dziedājusi Eiropas latviešu dziesmu svētkos Hanoverā, Ķelnē, dziesmu dienās Lesterē, Anglijā, kā arī viesojusies Amerikas kontinentā. Plaši uzstājusies ar koncertiem Zviedrijā un Vācijā.
Ileana daudzus, jo daudzus gadus ir dziedājusi Reitera korī, Stokholmā.
Stokholmas latviešu koris jau vairāk nekā 70 gadus pulcē vienkopus dziedātājus, kopjot un uzturot latviešu kormūzikas tradīciju āpus Latvijas. Korī šobrīd aktīvi darbojas ap 60 dziedātāju, notiek iknedēļas mēģinājumi un koncerti dažādos latviešu kopienas un baltiešu sarīkojumos Zviedrijā, Latvijā un citviet. Koris ir piedalījies visos Eiropas Latviešu Dziesmusvētkos, Dziesmusvētkos Rīgā un Kanādā.
Kopš 2016. gada janvāra kora mākslinieciskā vadītāja ir Sandra Leja Bojsten. Laika gaitā kori vadījuši diriģenti Teodors Reiters, Leons Reiters, Arvīds Norītis, Andris Vītoliņš, Līga Puķīte, Gaida Rulle, Magdalēna Kalniņa.
Teksta salikums veidots no Lilitas Zaļkalns atmiņām par Ileanu un īsa kora apraksta.
Tāds ir stāsts par manu Rucavas tautasrērpu, kurš ir nodots tālāk manai meitai Elīnai Musulei.
Kaut gan man bija Ileanas tautastērps ar īpašo pagātni, tomēr vienmēr esmu ilgojusues pēc sava, īpašā tērpa.
Tā nu 2018.gada sākumā es tiku pie sava tērpa pirmās daļas. Speciāli man Latvijā austiem un šūtiem brunčiem. Par cik esmu dzimusi Rīgā, tad izvēlējos šos. Villane nav etnogrāfiski piemērota, bet man tā ļoti patika un ir sirdij tuva. Abas villaines iegādātas Stokholmā no kādas ģimenes krājumiem. Pirmo reizi tautastērps vilkts Latvijas Kultūras dienās Turcijā. Gatavojoties Dziesmusvētkiem Rīgā, tērps tika papildināts ar pašas šūtu vesti.
Arī mazdēls Kristers savu tērpu pirmo reizi uzvilka Latvijas Kultūras dienās Turcijā, 2018.gada aprīlī.
Mazmeitas Sindijas tautastērpu ar krāšņi izšūto blūzi darinājusi Mollija Feldmane Anglijā, Corby un iepriekšējā īpašniece 11 gadu veumā piedalījusies Eiropas Latviešu Dziesmusvētkos Līdsā (Leeds), Anglijā, 1982.gadā.
Tautastērpu tēmai pieskaņojies arī meitas ģimenes loceklis, suns Balto, ar tautisko kakla dekorāciju. Balto aizgāja citos medību laukos sešas dienas pēc fotogrāfēšanās. Viņš bija vecs un ļoti slims.
Inta Meiere
Stokholmā, Gustavsbergā
