Sandra Skogum un Daina Knops 

Šis stāsts ir par diviem tērpiem kas tapuši taja pašā laikā un kuri jau kopš vairāk ka 50 gadiem ir nesāti visādos  pasākumos , nupat 2018.g. Dziesmu un deju svētku kopkorī Rīgā.

Stāsts sākas agros 1960-os gados kad es kopā ar draudzeni Mārīti (Maria Mediņa Knops) bijam jauni skuķi un dejojam Stokholmas tautas deju kopā. Arī piedalijos bērnu korī. Vajadzēja tautastērpu.  Toreiz nebija iespējas nopirkt. Izvēlējamies Lielvārdes tērpu daudzmaz tāpēc ka tas esot vieglāk pagatavot.  Audumu, jostas, vilaiņes un saktas gatavoja meistari Anglījā un Zviedrījā. Blūzi ar uz rokām rakturīgo bagāto balto rakstu gatavoja šuvēja Rīgā. Blūzes audums un diegi tika vesti no Zviedrijas. Kleitu uzšūt mums pašām  bija samēra viegli un tā jau pirmo reizi ar savu tērpu biju 1. Eiropas Dziesmu svētkos 1964.g. Hamburgā. Vaiņagu šūšana mums prasīja ilgu laiku un ļoti lielu pacietību. Lielvardes vainags ar mazām sīkām stikļu pērlītēm bija izaicinājums bet liels prieks kad  1968.g. 2. Dziesmu svētkos Hanoverā varējam piedalīties ar vainadziņiem sakomplektēā tērpā. Vēl savam tērpam Latvijā pamazām iegādājos skaisti izšūtu sievas aubi.

Tērpi ir nēsāti visos Eiropas Dziesmu svētkos , pēdēja laika arī Latvijā Dzesmu svētkos, kā arī daudzos Zviedrījas un ārzemju pasākumos.

Kopš vairākiem gadīem Mārītes tērpu valkāt ir pārņemusi viņas meita Daina kura arī aktīvi piedalas Stokholmas kori. Savu tērpu ceru nodot savai meitai Sandrai tad kad viņš man pāšai vairs nebūs vajadzīgs. Arī viņa ir koriste. Ceru ka abas meitenes nākotnē nēsās šos tērpus ar lepnumu un cieņu savai izcelsmei. 

Vija Kalniņa Skogum

Tautastērpi bija mugurā meitām – 1973.gadā Vijas meitai Sandrai Skogum un Mārītes meitai Dainai Knops