Mūsdienās reti kura meita tautās dodas ar savu pūra lādi, un pūra pielocīšana vairs nav obligāta dzīves sastāvdaļa. Lai arī biedrībā “Mans tautastērps” ar pūra pielocīšanu nebūtu nekādu bēdu, esam gana čaklas un izdarīgas, šoreiz izlēmām palūkoties senākos krājumos – kādus rokdarbus darinājušas mūsu mammas, vecmāmiņas, krustmāmiņas, citas dzimtas sievietes.

Katram rokdarbam ir stāsts, ko izstāstīt, katrai rokdarbu darinātājai savs dzīves stāsts, un mums katrai ir stāsts par to visu kopā. Kopā ar galdautiņu, spilvendrānu pūrā esam saņēmušas arī dzīvesziņu, kādu prasmi, degsmi vai interesi.

Darbs, kuram pieskārusies dzimtas senču roka vairs nav tikai priekšmets, Tas ir piepildīts, uzlādēts – tas glabā roku pieskārienu, domas, sajūtas, idejas, sapņus.

Arī rokdarbu stāstos atspoguļojas vēsture – grūtie kara gadi, bēgļu gaitas, izsūtījums. Rokdarbs reizēm var būt materiālu apstākļu nepieciešamība, bet visbiežāk tomēr sirds veldzējums un skaistums, kurš glābs dvēseli grūtos laikos.

Paldies Austras raksti un Dzīvesziņas un arodu sētai!

Izstādi iespējams apskatīt no otrdienas līdz sestdienai no pulksten 10 līdz 18, svētdienās no pulksten 10 līdz 15. Ieejas maksa pieaugušajiem 5 eiro, skolēniem, studentiem, senioriem 2 eiro, ģimenes biļete 10 eiro.